Ja apkurini māju ar granulām, izvēle bieži vien nav starp "labām" un "sliktām" granulām — tas ir jautājums par to, cik lielā mērā konkrētas partijas deklarētie parametri atbilst tieši tavam katlam vai kamīnam. Zemāk apkopots, uz ko skatīties vispirms un kur meklēt katra parametra sīkāku skaidrojumu.
Katra parametra detalizēts apraksts — ko tas nozīmē, uz ko ietekmē un uz ko skatīties — atrodams zemāk.
Kas tas ir. Nedegošā minerālā atlikuma (pelnu) daļa, kas paliek pēc granulu pilnīgas sadegšanas, procentos no sausās masas. Uz tā balstās EN ISO 17225-2 klases: A1 — ≤0.7%, A2 — ≤1.2%, B — ≤2.0% (sk. klašu tabulu lapā sertifikācija).
Uz ko ietekmē. Jo augstāks pelnu saturs, jo biežāk jātīra pelntvere un deglis un jo augstāks risks izveidoties sakusušiem pelniem (izdedžiem), kas var aizsērēt mūsdienu automātiskā katla degli un izraisīt tā avārijas apstāšanos.
Uz ko skatīties. Automātiskiem katliem un krāsnīm ar retu tīrīšanu vēlamākas ir A1 klases granulas (pelnu saturs ≤0.7%); kamīnam vai katlam ar manuālu kurināšanu un lielu pelntveri der arī A2/B. Zems pelnu saturs gandrīz vienmēr nozīmē tīrāku izejvielu — bez mizas un svešķermeņiem.
Kas tas ir. Ūdens daļa granulu masā, ko ražotājs žāvēšanas un presēšanas procesā parasti samazina līdz ≤10%.
Uz ko ietekmē. Granulā esošajam ūdenim jāiztvaiko, pirms koksne var pilnvērtīgi degt, — daļa sadegšanas enerģijas tērējas tieši tam, tāpēc mitrākas granulas dod mazāk siltuma uz kilogramu (sk. siltumspēju), sliktāk aizdegas un rada vairāk dūmu nepilnīgas sadegšanas dēļ. Uzglabāšanā pārāk mitras granulas uzbriest, drūp un var sapelēt.
Uz ko skatīties. Standarts visām klasēm A1/A2/B ir mitrums ne vairāk kā 10%, taču pat sertificētas granulas uzņem mitrumu, ja tās uzglabā mitrā, slikti vēdinātā telpā. Jāpiesardzas, ja granulas ir mitras uz tausti, viegli drūp vai smaržo sasmakusi — neatkarīgi no deklarētās klases.
Kas tas ir. Granulu masas daļa, kas paliek nesabojāta pēc standartizēta berzes un pārbēršanas testa — proti, cik izturīgas granulas ir pret sadrupšanu putekļos pārvadāšanas un pārkraušanas laikā. Prasības: A1 — ≥98.0%, A2/B — ≥97.5%.
Uz ko ietekmē. Zema mehāniskā izturība nozīmē, ka daļa granulu sadrūp putekļos jau pārvadāšanas, izkraušanas un padeves posmā uz degli — tas palielina smalkās frakcijas daudzumu, aizsērē padeves gliemežskrūves un sensorus un pasliktina sadegšanas pilnīgumu.
Uz ko skatīties. Jo augstāks rādītājs, jo labāk — taču praksē to pašam grūti pārbaudīt, izņemot pēc deklarētās sertifikācijas klases. Netiešā pazīme zemai izturībai ir manāmi putekļi un drupas maisa vai silosa apakšā pēc piegādes.
Kas tas ir. Daļiņu, kas mazākas par 3.15 mm (drupas un putekļi), īpatsvars granulu partijā, nosaka ar sijāšanu. Visām klasēm A1/A2/B norma ir vienāda — ne vairāk kā 1.0%.
Uz ko ietekmē. Smalkā frakcija un putekļi ir aizdegšanās un putekļainuma risks uzglabāšanas un iekraušanas laikā, aizsērē padeves gliemežskrūves un līmeņa sensorus, un paši putekļi sadeg ātrāk un karstāk nekā vesela granula, kas apgrūtina katla automātikas darbu, kas paredzēta vienmērīgai degšanai.
Uz ko skatīties. Smalkās frakcijas daudzums tieši saistīts ar granulu mehānisko izturību un pārvadāšanas rūpību — redzami putekļi maisā vai silosa apakšā liecina par problēmu, pat ja uz iepakojuma norādīta prēmijas klase.
Kas tas ir. Siltumenerģijas daudzums, kas izdalās, pilnībā sadedzinot vienu kilogramu granulu (zemākā siltumspēja), mēra MJ/kg. Pēc EN ISO 17225-2 norma ir 16.5–19.0 MJ/kg klasēm A1/A2 un 16.0–19.0 MJ/kg klasei B.
Uz ko ietekmē. Jo augstāka siltumspēja, jo mazāk kilogramu granulu jāsadedzina, lai iegūtu tādu pašu siltuma daudzumu — tas tieši samazina patēriņu no silosa un iepirkumu biežumu apkures sezonas laikā.
Uz ko skatīties. Salīdzinot pārdevējus, vērts rēķināt nevis cenu par kilogramu vai maisu, bet cenu par siltuma vienību — granulas, kas nedaudz dārgākas par kg, bet ar augstāku siltumspēju, var galu galā izmaksāt lētāk. Siltumspēja cieši saistīta ar mitrumu: jo sausākas granulas, jo lielāka siltuma atdeve.
Kas tas ir. Granulu masa, brīvi iebērtas zināma tilpuma tvertnē, uz tilpuma vienību (kg/m³) — nejaukt ar atsevišķas granulas materiāla blīvumu. Standarta diapazons — 600–750 kg/m³.
Uz ko ietekmē. Jo augstāks beramblīvums, jo vairāk enerģijas ietilpst tajā pašā silosa, noliktavas vai maisa tilpumā — tas samazina prasības uzglabāšanas apjomam un ietekmē piegādes loģistiku: kravas mašīna ar blīvākām granulām vienā reisā atved vairāk siltumenerģijas.
Uz ko skatīties. Ja uzglabāšanas vieta ir ierobežota, vērts izvēlēties granulas tuvāk diapazona augšējai robežai (700–750 kg/m³). Manāmi zems beramblīvums var arī netieši liecināt par irdenāku izejvielu vai paaugstinātu mitrumu.
Kas tas ir. Koksnes suga un stāvoklis, no kuras presē granulas: tīra stumbra koksne bez mizas (A1 klase), koksne, kurā pieļaujama miza (A2), vai daļēji pārstrādāta un rūpnieciska koksne (B klase).
Uz ko ietekmē. Miza un svešķermeņi (smiltis, augsne, kas nokļuvusi sagatavošanas laikā) paaugstina pelnu saturu un maina pelnu sastāvu, kā arī var ietekmēt dūmu smaržu un degšanas tīrību. Izejviela ir EN ISO 17225-2 klasifikācijas pamatā un tas, ko papildus apliecina koksnes izcelsmes sertifikāti FSC un PEFC (sk. lapu sertifikācija) — taču tas attiecas uz ieguves ilgtspējību, nevis pašas granulas fizikālajām īpašībām.
Uz ko skatīties. Kamīnam vai katlam, kur svarīga tīra degšana un minimāls pelnu daudzums, vēlamākas ir granulas no tīras koksnes bez mizas (A1). Lielākam vai mazāk jutīgam katlam A2/B klases izejviela nav trūkums, bet bieži vien pieejamāka cenas alternatīva.